Visiem iepakojuma izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem vai ir paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, jābūt atbilstības deklarācijai vai citam piemērotības pierādījumam, kas apliecina, ka iepakojums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem un ir piemērots paredzētajai lietošanai.
Ja nav specifisku regulējumu, iepakojuma materiāla piemērotības pierādījums paredzētajai lietošanai jāpievieno iepakojumam katrā posmā.
Pārtikas produktu ražotājam ir tiesības saņemt atbilstības deklarāciju vai citus piemērotības pierādījumus no iepakojuma piegādātāja.
Iepakojuma piegādātāji bieži sniedz atbilstības deklarāciju tikai atsevišķiem materiāliem, bet pārtikas produktu ražotājiem ir jāgarantē visa iepakojuma izstrādājuma drošība un, līdz ar to, jāapstiprina atbilstība visam produktam. Pārtikas produktu ražotājiem ir rūpīgi jāpārbauda iepakojuma piegādātāja dokumentācija, lai noteiktu, vai tā aptver visus aspektus, kas attiecas uz produktu, kuram tā tiks izmantota.
Ja informācija nav pieejama iepakojuma tālākās apstrādes dēļ, ir nepieciešams veikt papildu darbu, lai nodrošinātu atbilstību likumdošanas prasībām. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja pārtikas produktu ražotājs pats pārveido materiālu (piemēram, termoformēšana).
Ja pārtikas produktu iepakojums tiek importēts no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, importētājs juridiski ir līdzvērtīgs ražotājam un tādējādi ir pirmais, kas laišana materiālus ES tirgū, un tādējādi ir atbildīgs par atbilstības deklarāciju.
Vispārīga paziņojuma par to, ka „likumdošanas prasības ir ievērotas”, nepietiek. Nozīmīgi atbilstības dokumenti vai citi pārliecinoši pierādījumi jānorāda kā pamats atbilstības nodrošināšanas darbam. Ir svarīgi, lai tiktu minētas konkrētas atsauces uz likumiem.
Atbilstības deklarācija jāatjaunina vismaz šādos gadījumos:
• izmaiņas sastāvā
• izmaiņas ražošanā
• jauni tiesību akti vai izmaiņas tiesību aktos (piemēram, izmaiņas ierobežojumos)
• jauni vai atjaunināti zinātniskie dati.
Iepakojuma ražotājiem jāinformē pārtikas produktu ražotājs par jebkurām izmaiņām, lai tās varētu pārvērtēt riska novērtējumā, ja nepieciešams. Šo informācijas politiku var noteikt līgumos.
