Pēdējās paaudzes kosmētikas izmantošana ir padarījusi robežu starp kosmētiku, medicīnas ierīcēm un zālēm daudz neskaidrāku. Pētījumi nanotehnoloģiju, DNS un cilmes šūnu jomā ir atklājuši iespējamās problēmas saistībā ar informāciju par veselību un patērētājiem. Šīs tehnoloģijas un zinātniskie sasniegumi rada produktus, kurus ir grūti klasificēt saskaņā ar esošajām juridiskajām kategorijām. Turklāt mārketinga stratēģijas, piemēram, neologisma „kosmetika” radīšana, vēl vairāk izpludina robežu starp dažādām kategorijām.
Lai atvieglotu uzņēmumu darbu saistībā ar robežproduktu pareizu juridisko klasifikāciju, Eiropas Komisija ir publicējusi pamatnostādnes par Regulas 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem piemērošanas jomu, kas sniedz noderīgas norādes klasifikācijas procesam. Tā kā robežproduktus nevar uzreiz attiecināt uz noteiktu kategoriju vai nozari, var būt grūti noteikt, kādi tiesību akti uz tiem attiecas.
Kozmetikas produktu darba grupas uzskatā galvenais elements, kas jāņem vērā, klasificējot robežproduktu, ir tā paredzamais lietojums. Produkts, kam ir kosmētiskas funkcijas un mērķi, var tikt klasificēts un pārdots kā kosmētikas līdzeklis tikai tad, ja uzlīmes un reklāmas apraksti atbilst „kosmētikas produkta” definīcijai un ja tie nepiešķir produktam īpašības, kas tam nav un nevar būt saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Tāpēc, lai varētu pareizi klasificēt produktu, tas ir jānovērtē kopumā, ne tikai ņemot vērā tā sastāvu un iedarbību, bet arī ņemot vērā aspektus, kas visvairāk ietekmē patērētāja uztveri.
Pareiza produkta klasifikācija kā kosmētikas līdzeklis vai zāles ir ļoti svarīga, jo viena no apspriežamajām regulām izslēdz citu regulu piemērošanu, un produkts nevar vienlaikus būt pakļauts divu dažādu regulu darbībai.
