Pāreja no direktīvas uz regulu rada plaša mēroga pārmaiņas ar ievērojamiem darbības izmaiņām.
Šim lēmumam ir ļoti konkrēts mērķis — novērst neatbilstības direktīvu piemērošanā starp valstīm, nodrošinot vienotu regulējumu, kas arī atvieglo pārrobežu tirdzniecību. Tas saistīts ar to, ka iepriekšējos gados direktīva pieļāva valstu grozījumus, kas bieži izraisīja neatbilstības dokumentos, un jaunā direktīva ir paredzēta, lai pilnībā atrisinātu šo problēmu.
Normatīvo aktu atjaunināšanas nepieciešamība ir saistīta ar tehnoloģisko attīstību un nepieciešamību nodrošināt Eiropas tiesību aktu atbilstību tirgus inovācijām. Mašīnbūves direktīva, kas tika ieviesta Eiropas līmenī 2009. gadā, pašlaik ir novecojusi salīdzinājumā ar rūpniecības progresu.
Tādējādi jaunie noteikumi tika izstrādāti, lai reaģētu uz jaunajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem un radušajiem riskiem, piedāvājot modernāku un visaptverošāku normatīvo bāzi.
Lielākā uzmanība bija jāpievērš šādiem jautājumiem:
• Kiberdrošība
• Mākslīgā intelekta un ar to saistīto risku pārvaldība.
• Sadarbības roboti un ar tiem saistītās RESS sistēmas
• Drošības komponentu saraksts
• Lietošanas instrukcija digitālajā formātā
• Ražotāja veiktas mašīnu modifikācijas
• ES atbilstības deklarācija
Pēdējos gados kiberdrošība un mākslīgais intelekts kļūst arvien svarīgāki uzņēmumiem, jo īpaši saistībā ar pieaugošo iekārtu integrāciju korporatīvajos tīklos. Jaunie mašīnbūves regulējuma noteikumi pievērš īpašu uzmanību kiberdrošībai, pieprasot ražotājiem nodrošināt iekārtu aizsardzību pret neatļautu piekļuvi un mēģinājumiem sabojāt datus.
Regula par mākslīgo intelektu, pazīstama kā AI likums, tika publicēta 2024. gada maijā un stājās spēkā 2024. gada 10. jūnijā. Tādējādi drošības funkcijas un komponenti arī būs jāatbilst AI likumam, ja tie izmanto mākslīgā intelekta sistēmas.
Mākslīgais intelekts ir minēts mašīnbūves regulā I pielikumā (spēkā esošais IV pielikums – Direktīva par mašīnbūvi 2006/42/EK) kā pilnīgi vai daļēji pašattīstoša uzvedība un mašīnmācīšanās (drošības komponentos „5. punkts” un mašīnās, kurās tas ir integrēts „6. punkts”).
Mašīnbūves regulā programmatūra ir iekļauta drošības komponentu definīcijā (3. pants, 3. punkts) un drošības komponentu orientējošajā sarakstā (II pielikums, 18. punkts), un tagad tā var būt gan fiziska, gan digitāla. Jebkurai modifikācijai vai jaunam programmatūras modulim ir jāatbilst drošības prasībām, tostarp atbilstības novērtējumam un CE marķējumam.
Saskaņā ar mašīnbūves regulu ražotājiem ir pienākums iekļaut drošības jautājumiem saistīto avota kodu un programmējamo loģiku tehniskajā dokumentācijā (IV pielikums – Tehniskā dokumentācija – A daļa, m punkts un B daļa, k punkts). Šī dokumentācija tiks pieprasīta pēc pamatota pieprasījuma no kompetentās valsts iestādes, ja tas ir nepieciešams, lai pārbaudītu atbilstību III pielikumā izklāstītajām pamatprasībām darba aizsardzības un drošības jomā.
Ražotājiem ir arī pienākums reģistrēt un uzskaitīt datus, kas saistīti ar veiktajām izmaiņām, kā arī drošības programmatūras versijas, kas lejupielādētas pēc tam, kad mašīna/izstrādājums ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā (III pielikums, Pamata darba aizsardzības un drošības prasības (EHSR), 1.2.1. sadaļa Vadības sistēmu drošība un uzticamība – f) punkts). Šie dati jāglabā piecus gadus no izmaiņu lejupielādes brīža, lai varētu apstiprināt mašīnas vai ar to saistītā izstrādājuma atbilstību drošības prasībām.
Līdz šim daudz tika diskutēts par rūpnieciskajiem robotiem, kuri rada ievērojamus riskus savu ātro kustību un lielā spēka dēļ. Lai pārvaldītu šos riskus, tika veikti tādi pasākumi kā zonu norobežošana.
Tomēr sadarbības roboti (koboti) ir paredzēti tiešai mijiedarbībai ar operatoriem un kopīgai darba telpas izmantošanai, kas padara cilvēku un robotu nošķiršanu nepraktisku. Tāpēc ir nepieciešamas jaunas drošības koncepcijas, kas tiek izstrādātas tehnisko standartu ietvaros saistībā ar jauno regulējumu.
Jaunie mašīnbūves noteikumi neievieš radikālas izmaiņas mašīnbūves direktīvas koncepcijās un procedūrās, bet ir dabiska mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju attīstība. Noteikumi arvien vairāk atver piekļuvi tehnoloģijām, programmatūrai un mākslīgajam intelektam — pastāvīgi attīstītiem tematiem, kas, iespējams, nākotnē prasīs turpmāku regulējumu un precizējumus.
